Ķemeru NP – tā ir ļoti daudzveidīga, 38165 ha plaša teritorija, lielu ģeoloģisko struktūru saskares punkts. Tagadējo Piejūras zemieni ierobežo vairākas iekšzemes kāpu rindas (Krāču kalni, Zaļā kāpa) – senie Litorīnas jūras krasti. Senatnē zemei paceļoties un jūrai iegrimstot, radušies piekrastes lagūnu ezeri (Kaņieris, Dūņieris, Slokas ezers) ar reliktiem sālsūdens augiem. ĶNP ziemeļrietumos,
Milzkalnes apvidū paceļas leduslaikmeta atstātās kalnu krokas ar 30 m dziļo Valguma ezeru starp tām. Plašo meža masīvu vidū slēpjas Lielais Ķemeru tīrelis, Raganu un Zaļais purvi, zem tiem dolomīta pamatiežu un purvu mijiedarbībā veidojas sērūdeņi, kuri izplūst virszemē Ķemeru apkārtnē un ir kūrorta pamats jau vairākus gadsimtus. Cilvēka darbība šo teritoriju ir skārusi salīdzinoši maz, galvenokārt
tikai piekrastes zvejnieku ciemos un lauksaimniecības zemēs Slampes pusē, tāpēc ĶNP ir mājvieta daudzām retām un gan Latvijā, gan Eiropā aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām.
Administratīvi ĶNP teritorija ietilpst 9 pašvaldībās: Jūrmalas pilsētā, Lapmežciema novadā, Engures pagastā, Smārdes pagastā, Slampes pagastā, Džūkstes pagastā, Salas pagastā, Valgundes novadā un Kalnciema pilsētā ar lauku teritoriju.
Lapa atjaunota 12-03-2008
© ĶNP
Lapa izveidota ĶNP, uzturētājs Kārlis Lapiņš