Visā nacionālā parka teritorijā raksturīgs samērā vienmērīgs mežu izvietojums, kas iekļauj atsevišķus nemeža zemju plankumus (purvus, ezerus, pļavas un apdzīvotas vietas). ĶNP bagātība ir daudzveidīgie meži – no vecām priežu audzēm līdz slapjiem lapu koku un jauktajiem mežiem, ko lielākoties maz skārusi cilvēka darbība. Mežu daudzveidība un dabiskums nodrošina dzīvotnes dažādām ķērpju, sūnu, augu, bezmugurkaulnieku, putnu un zīdītāju sugām.
Lielās platībās raksturīgi Latvijas ainavā visbiežāk sastopamie tipiskie boreālie skujoku meži – sausieņu meži, kur koku stāvā dominē egles un priedes. Rīgas līča piekrastes smilšainajās kāpās un iekšzemes kāpās Ķemeru apkārtnē dominē sausie priežu meži uz nabadzīgām augsnēm. Šiem mežiem raksturīga nabadzīga zemsedze – vietām sastopamas tikai sūnas un ķērpji, citviet aug arī sīkkrūmi – brūklenes un mellenes. Augsto purvu malās uz mitrām kūdras augsnēm lielās platībās sastopami purvainie meži, kur dominē priedes, vaivariņi, mellenes, zilenes un brūklenes.
ĶNP atrodas vairāki slapjo lapkoku mežu masīvi – dumbrāji. Kā izcilākie un lielākie minami Kalnciema, Slokas ezera un Vēršupītes palienes dumbrāji, kā arī Slocenes lejteces slapjie meži. Šajos mežos dominē melnalkšņi, un tie ir visu gadu slapji vai sezonāli applūst, tajos aug dažāda vecuma koki, sastopami nokaltuši koki un kritalas – apstākļu kopums, kas piedāvā piemērotus apstākļus daudzām retām augu un dzīvnieku sugām. Vēršupītes palienes dumbrāji apskatāmi Ķemeros, izstaigājot Dumbrāja taku un Slokas ezera taku.
Gāršas ir meži uz bagātām augsnēm, kur koku stāvā visbiežāk dominē platlapji – oši, liepas, ozoli, bet sastopamas arī egles, apses un citas koku sugas. Gāršu zemsedzē ir daudz lakstaugu, kas krāšņi zied pavasarī, kamēr kokiem nav saplaukušas lapas un pavasara augiem pieejams pilns apgaismojums.
ĶNP DR daļā esošie meži ir meliorācijas ietekmētākie (hidroloģiskā režīma regulācija minētajā parka daļā tika apturēta tikai 20. gs. 80.-90. gadu mijā), tāpēc šeit dominē āreņi (nosusināti meži uz minerālaugsnēm) un kūdreņi (nosusināti meži uz kūdras augsnēm).
Lapa atjaunota 10-11-2008
© ĶNP
Lapa izveidota ĶNP, uzturētājs Kārlis Lapiņš
