Vaskulārie augi.
Lielo sugu daudzveidību ĶNP nosaka vairāki apstākļi: daudzveidīgie biotopi‚ augsnes‚ hidroloģiskais režīms un floroģenētiskie procesi Latvijā. Ķemeru nacionālā parka teritorijā konstatētas 897 vaskulāro augu sugas‚ to skaitā 76 - īpaši aizsargājamas un 4 - ierobežoti izmantojamas īpaši aizsargājamas sugas, 26 no 897 sugām nav atrastas dabā pēdējo 30 gadu laikā. To skaitā ir sugas‚ kuras:
• izzudušas visā Latvijas teritorijā pēdējos gadu desmitos‚ piemēram‚ lauku kokalis Agrostemma githago‚ linu idra Camelina alyssum ‚ mazais sūricis Pulicaria vulgaris ‚
• aug nesaslēgtās augu sabiedrībās, kas izzūd‚ mainoties veģetācijai‚ piemēram‚ zemā žodzene Sisymbryum supinum ‚ linu starenīte Radiola linoides.
Taču pilnīgi izslēgt to sastopamību ĶNP nevajadzētu. Ar īpaši aizsargājamām augu sugām bagātākie biotopi ĶNP ir zāļu purvi‚ ezeru un upju palienes un mitrie lapu koku meži.
No litorālajām sugām ĶNP konstatēta Latvijā reta un aizsargājama augu suga skaistaugļu balodene Atriplex calotheca.
Ķemeru Nacionālajā parkā var izdalīt vairākas vaskulāro augu sugu grupas‚ kuru saglabāšanā ĶNP ir būtiska nozīme. Tās ir:
• Sugas‚ kurām ĶNP atrodas viena no nedaudzajām sugas atradnēm Latvijā – Igaunijas rūgtlape Saussurea esthonica‚ jūras najāda Najas marina ‚ purva diedzene Zannichellia palustris.
• Sugas‚ kuru izplatības areāla robežas atrodas ĶNP: R-ZR – jumstiņu gladiola Gladiolus imbricatus‚ smiltāju esparsete Onobrychis arenaria‚ A – purva dievkrēsliņš Euphorbia palustris‚ parastā purvmirte Myrica gale.
• Sugas‚ kuru saglabāšana Latvijā ir nozīmīga sakarā ar to biotopu apdraudētību – pieaugošo mežsaimnieciskās darbības intensitāti un rekreāciju: dzeltenā dzegužkurpīte Cypripedium calceolus ; skaistaugļu balodene Atriplex calotheca .
• Sugas‚ kuru dabiskie biotopi‚ kas ir reti Latvijā‚ ir labi pārstāvēti ĶNP (kalcifilie zāļu purvi‚ Cladium mariscus audzes ezeru piekrastē‚ Myrica gale audzes) – rūsganā melncere Schoenus ferrugineus ‚ parastā kreimule Pinguicula vulgaris‚ bezdelīgactiņa Primula farinosa‚ dižā aslape Cladium mariscus‚ parastā purvmirte Myrica gale .
• Sugas‚ kuru atradnēm ĶNP ir īpaša nozīme – purva dievkrēsliņš Euphorbia palustris (viena no lielākajām zināmajām šīs sugas atradnēm Latvijā)‚ purva diedzenes Zannichellia palustris atradne Slokas ezerā – viena no retajām sugas saldūdens atradnēm Latvijā‚ jūras najāda Najas marina - viena no lielākajām šīs sugas atradnēm.
Sūnas.
Ķemeru Nacionālajā parkā konstatētas 207 sūnu sugas‚ no tām 36 aknu sūnas un 171 lapu sūnas. 34 no ĶNP sastopamajām sūnu sugām ir īpaši aizsargājamas.
Analizējot īpaši aizsargājamo sūnu sugu biotopus‚ var izdalīt divas sūnu grupas – sūnas‚ kas sastopamas neskartos‚ liela vecuma‚ galvenokārt lapu koku mežos, un sūnas‚ kas aug kalcifilās augtenēs‚ visbiežāk kalcifilos zāļu purvos un uz mitriem dolomīta atsegumiem.
Četras sūnu sugas‚ kuras agrāk konstatētas ĶNP teritorijā, tiek uzskatītas par izzudušām Latvijā un ierindotas 0. kategorijā: Blinda samtīte Bryum blindii‚ dūkstu mēzija Meesia uliginosa‚ Ričardsona dumbrene Calliergon richardsonii un Leskerjē polija Pohlia lescurie.
Flotova stumbrsomenītes Harpanthus flotovianus viena no divām zināmajām sugas atradnēm Latvijā atrodas Ķemeru Nacionālajā parkā‚ bet staipekņu bārdlapei Barbilophozia lycopodioides – NP ir vienīgā zināmā atradne Latvijā.
Daudzas MK noteikumos Nr.396 “Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” minētās sūnu‚ ķērpju un sēņu sugas ir mežaudžu atslēgas biotopu (MAB) indikatorsugas. Respektīvi‚ to eksistencei nepieciešamas tādas bioloģiskās struktūras un apstākļi‚ kādus nodrošina mežaudžu atslēgas biotopi. Daudzu līdz šim nekonstatēto‚ šajā sarakstā minēto sugu sastopamība ĶNP ir ļoti reāla‚ jo tām nepieciešamie biotopi atrodas Ķemeru NP. MAB inventarizācijas kartiņas var kalpot tālākiem sūnu‚ ķērpju un sēņu pētījumiem.
Sēnes.
Ķemeru Nacionālajā parkā konstatētas 586 sēņu sugas. 11 no visām konstatētajām sēņu sugām ir iekļautas MK noteikumos Nr.396: čemurainā čemurene Grifola umbellata‚ parazītiskā samtbeka Xerocomus parasiticus (viena no divām līdz šim zināmajām atradnēm Latvijā) ‚ vainagotā zemeszvaigzne Geastrum quadrifidum‚ sekstainā zemeszvaigzne G. pectinatum‚ rūsganā zemeszvaigzne G. rufescens‚ biezstaru zemeszvaigzne G. triplex‚ alkšņu zobiņbeka Gyrodon lividus‚ lakas plakanpiepe Ganoderma lucidum ‚ krokainā kazbārde Sparassis crispa ‚ plaisājošā rūtaine Xylobolus frustulatus‚ melnsvītras cietpiepe Phellinus nigrolimitatus.
Ķemeru NP teritorijā konstatētas 317 cepurīšu sēņu sugas, no kurām 39 atzīmētas kā retas, bet 9 sugas līdz šim konstatētas tikai nacionālā parka teritorijā.
Aizsargājamas ir arī tās retās sugas‚ kas nav iekļautas Īpaši aizsargājamo augu sugu sarakstā. Tās ir: Polypores: šokolādes jungūnija Junghuhnia collabens‚ laškrāsas zeltpore Hapolopilus salmonicolor ‚ lazdu piepe Dichomitus campestri s‚ biezā slāņpiepe Perenniporia subacida ‚ kastaņbrūnā kātiņpiepe Polyporus badius‚ liesmainā egļpiepe Pycnoporellus fulgens ‚ pilienu mīkstpiepe Oligoporus guttulatus ‚ izteiksmīgā mīkstpiepe Tyromices fissilis ‚ zaļganā smalkpiepīte Ceriporiopsis pannocincta ‚ pūkainā onnija Onnia tomentosa.
ĶNP konstatēta reta pazemes sēne – ēdamā melnā trifele (Vimba‚ Avota‚ 1995). Sēnei nepieciešamie biotopi atrodas ĶNP un ir iespējams‚ ka šī suga ir joprojām sastopama. Slokas apkārtnē konstatēta arī reta pazemes sēne Elaphomyces levellei (Lawrynowicz‚ 1988). Arī ĶNP atrastā melnplaukas sēne Entorrhiza aschersoniana ‚ kas parazitē uz krupju doņa Juncus bufonius saknēm‚ ir reta Latvijā. Savukārt‚ uz koku sapludām pludmalē‚ Ragaciemā konstatētas 6 Latvijai jaunas sēņu sugas. Tās ir: Ceriosporopsis tubulifera‚ C. halima‚ Corollospora intermedia‚ C. maritima‚ Marinospora calyptrata un Amylocarpus encephaloides (Markovska‚1997). Sēravotos‚ uz satrūdējošām koku lapām un skujām‚ pirmo reizi Latvijā atrastas 16 saldūdens sēnes (Markovska‚1997).
Ķērpji.
Ķemeru Nacionālajā parkā ir liela biotopu daudzveidība‚ tāpēc arī konstatēto ķērpju sugu skaits ir liels -148 ķērpju sugas (Motiejūnaite‚ Piterāns‚ 1993). Pavisam Latvijā ir konstatētas 503 ķērpju sugas (Piterāna personīgais komentārs).
Kaņiera apkārtnē atrastas 3 Latvijā jaunas ķērpju sugas – Buellia griseovirens‚ Calicium glaucellum un Stenocybe pullatula ‚ savukārt Ķemeru apkārtnē atrastas 19 agrāk tur nekonstatētas sugas (Piterāns‚ 1993).
Ķemeru Nacionālajā parkā sastopamas 3 īpaši aizsargājamas ķērpju sugas: paresninātā kladonija Cladonia incrassata (vienīgā zināmā sugas atradne Latvijā; konstatēta uz kūdras norakumu vertikālām sienām)‚ zaļā opegrāfa Opegrapha viridis (tikai pēc literatūras datiem)‚ zvīņainā telotrēma Thelotrema lepadinum , kas aug uz lapukoku mizas (sastopama galvenokārt Latvijas rietumdaļā gar jūras piekrasti).
Īpaša dabas aizsardzības vērtība ir sekojošām ķērpju sugām – Thelotrema lepadinum un Calicium quercinum ‚ kuras aug vecos lapu koku un jauktos mežos. To izplatība visā Eiropā samazinās‚ sakarā ar to jutību pret gaisa piesārņojumu un meža apsaimniekošanu. Savukārt cita ĶNP sastopamā suga Chaenotheca cinerea ‚ kas aug vecos skujkoku mežos‚ ir reta visā tās izplatības areālā (Motiejūnaite‚ Piterāns‚ 1998).
Aizsargājamie biotopi, Direktīvas sugas.
Ķemeru NP sastopami 26 biotopi, kas iekļauti ES un biotopu direktīvā‚ to skaitā 10 ir prioritāri aizsargājami (11.pielikums).
No ES Sugu un Biotopu direktīvas (92/43/EEC) II pielikumā iekļautajām augu sugām Latvijā sastopamas 14 vaskulāro augu sugas un 6 sūnu sugas. Savukārt ĶNP konstatētas sekojošas Sugu un Biotopu direktīvas II pielikumā minētās vaskulāro augu sugas:
• Izzudušās sugas:
Zemā žodzene Sisymbryum supinum – uzskatāma par izzudušu‚ iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā (LSG) 0. kategorijā‚ pirms tam konstatēta Kaņierī uz dolomītiem.
• Ļoti retas sugas:
Vienkāršā ķekarpaparde Botrychium simplex – nav konstatēta pēdējo 20 gadu laikā;
Dzeltenā akmeņlauzīte Saxifraga hirculus – agrāk konstatēta Raganu purvā pie sēravotiem un purvā pie Bigauņciema‚ taču pēdējo 20.gadu laikā nav konstatēta (arī 2000.gada vasarā).
• Vidēji retas sugas:
Dzeltenā dzegužkurpīte Cypripedium calceolus – ĶNP zināmas 4 atradnes;
Lēzeļa lipare Liparis loeselii – zināmas 5 atradnes.
• Samērā bieži sastopamas sugas:
Smilts neļķe Dianthus arenarius – pelēkās kāpas‚ sausi priežu meži;
Meža silpurene Pulsatilla patens – sausi priežu meži‚ pelēkās kāpas; precīzi zināma viena atradne.
• Samērā bieži sastopamas sugas‚ kuru aizsardzība Latvijā nav nepieciešama:
Spilvainais ancītis Agrimonia pilosa - sausas ceļmalas. Samērā bieži sastopama suga Latvijas austrumu daļā, rietumu daļā – ļoti reti. Agrāk konstatēta kvadrātā 14/20, pēc LU BI datiem. 2000.gadā netika konstatēta.
un šādas sūnu sugas:
Zaļā divzobe Dicranum viride – Kaņiera DR krastā‚ uz akmens mežā.
ĶNP sastopamas arī ES Sugu un biotopu Direktīvas (92/43/EEC) V pielikumā ietvertas sugas‚ kuru iegūšana un izmantošana ir ierobežota. Tās ir:
Parastais plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum –samērā bieži;
Apdzira Huperzia selago - samērā bieži;
Palu staipeknītis Lycopodiella inundata – Ķemeru NP viena atradne - izmantotos smilts karjeros;
Gada staipekenis Lycopodium annotinum – bieži;
Vālīšu staipeknis Lycopodium clavatum – samērā bieži.
un sūna Zilganā samtīte Leucobryum glaucum.
Vadoties pēc MK noteikumiem Nr. 421 (2000.05.12.) Ķemeru Nacionālajā parkā konstatēti 20 īpaši aizsargājami biotopi.
Īpaša nozīme ĶNP ir sekojošu biotopu aizsardzībai: parastās purvmirtes audzes‚ zāļu purvi ar rūsgano melnceri ‚ avoksnāji ap sēravotiem‚ zilganās seslērijas pļavas‚ dižās aslapes augājs ezeru piekrastēs‚ najādu audzes ezeros‚ dolomītu grunts ezeros.
Sinantropās sugasIr veikti ķērpju pētījumi Jūrmalas pilsētas Ķemeru teritorijā. Te raksturīgas sekojošas epifītiskās ķērpju sugas Ramalina fraxinea‚ R. farinacea‚ R. fastigiata‚ Parmelia sulcata‚ P. glabratula‚ P.olivacea‚ Hypogymnia physodes‚ Xanthoria parietina u.c. Uz lapu kokiem rakturīgas ir Phaeophyscia orbicularis‚ Physconia pulverulacea‚ Physcia tenella‚ Physcia adscendens. Uz augsnes‚ īpaši gar ceļmalām, bieži aug Peltigera spuria‚ P. praetrextata‚ P. malacea un retāk P. aphthosa.
Floristiskie pētījumi liecina (Lodziņa et al. 1994)‚ ka sinantropie biotopi nav bagāti ar retām un aizsargājamām vaskulāro augu sugām‚ taču attiecībā uz sūnaugiem tie ir interesanti biotopi (Āboliņa‚ pers.kom.).Dižkoki
Saskaņā ar publicēto Latvijas PSR teritorijā uzskaitīto dižkoku sarakstu (Siliņš, Svikle, 1986), informāciju par Tukuma rajonā esošajiem aizsargājamiem objektiem un aizsargājamiem kokiem Jūrmalas pilsētā (2000), ĶNP teritorijā atrodas divi vietējo sugu dižkoki un 2 svešzemju sugu dižkoki. Bērziem, priedēm, eglēm dižkoka statuss tiek piešķirts pie apkārtmēra 3 m, ozoliem – 5 m.
Ķemeros atrodas vairāki ozoli, kuri nākotnē varētu pretendēt uz dižkoku statusu (Ķemeru ozols parkā pie ceļa uz “Meža māju”, 14 m no Vēršupītes labā krasta, apkārtmērs - 4,16 m; ozols Ķemeru parkā – 4,16 m un ozols Tukuma ielā 11 – 3,66m), bet Valguma mežniecības 89.kv. ozols - 4.3 m.
Visi pieminētie Ķemeru ozoli uzmērīti 1999.g (Aizsargājamie koki Jūrmalā, 2000.g.). Ķemeru NP pie "Rudumiem" aug arī dižākais bērzs Baltijā.
Jāatzīmē, ka meža atslēgas biotopu inventarizācijas gaitā konstatētie dižkoki neparādās dižkoku sarakstā un atrodas valsts meža dienesta akceptētajā datu bāzē (tiem ir citi dižkoku izdalīšanas kritēriji).
Lapa atjaunota 10-03-2007
© ĶNP
Lapa izveidota ĶNP, uzturētājs Kārlis Lapiņš
