• Meži aizņem 57% no kopējās nacionālā parka platības. ĶNP teritorijai raksturīgi lieli vienlaidus mežu masīvi, kas iekļauj atsevišķus nemeža zemju laukumus.
• Purvi aizņem 24% no ĶNP teritorijas. Šeit sastopami visi trīs purvu tipi – zemais‚ pārejas un augstais. Lielais Ķemeru tīrelis – viens no lielākajiem augstajiem purviem Latvijā – ir starptautiskas nozīmes mitrājs. Īpaša mitrāju ekosistēma ūdeņu un sauszemes saskares joslā siltā piejūras klimata un ģeoloģisko apstākļu ietekmē veidojusies Kaņiera ezera apkārtnē - necaurejamas slīkšņas un kaļķaini zāļu purvi ir mājvieta Latvijā retām augu sugām. Ķemeru apkārtnes purvi ir Latvijā unikāla sērūdeņu veidošanās vieta.
• Pļavas aizņem 6 % no nacionālā parka teritorijas, un tām ir īpaša nozīme kā daudzu augu, bezmugurkaulnieku un putnu sugu dzīves videi. ĶNP teritorijā sastopamas gan sausas, gan mēreni mitras, gan slapjas pļavas upju palienēs. Liela daļa teritorijā esošo pļavu tiek apsaimniekotas, lai uzturētu dabiskiem zālājiem raksturīgo sugu daudzveidību.
• Ūdeņi aizņem 10% teritorijas, ko veido ezeri, upes, jūras piekraste un sēravoti. Nozīmīgi mitrāji ir Kaņiera, Slokas un Dūņiera ezeri - sekli lagūnas tipa ezeri ar plašām slīkšņām un niedrājiem to krastos.
• Kāpas nacionālajā parkā sastopamas gan Rīgas līča piekrastē, gan iekšzemē, kur tās ainavā izceļas kā atsevišķi smilšaini pacēlumi vai veselas kāpu grēdas purvos un mežos.
Skats uz Kaņiera ezeru ar niedrājiem un kaļķainajām pļavām, Sloceni ar dumbrājiem, priežu mežiem un piekrastes kāpām, jūru un Lapmežciemu.
Lapa atjaunota 10-11-2008
© ĶNP
Lapa izveidota ĶNP, uzturētājs Kārlis Lapiņš