Slampes upes projekts.
Tukuma rajona Slampes pagasta Dundurpļavās ĶNP piedāvā iepazīties ar būtiskām pārmaiņām vietējā ekosistēmā.
Padomju gados no krūmiem atbrīvotajās, mežu ieskautajās pļavās kā dziļa brūce tika iecirsta, ierokot Slampes upīti dziļā, taisnā meliorācijas grāvī.
LIFE projekta ietvaros upīte atkal atgūst savu līku-loču tecējumu. Ieguvums ir ne tikai ainaviski vizuālais izskats, bet ir palielināta dabā tik nozīmīgā tekoša ūdens un zemes saskares virsma, izveidotas un turpmāk pašas veidosies jaunas zemūdens iedobes un pakrastes. Šobrīd rakšanas vietās dabai ir „jāattopas”, bet tuvākajos gados, kad atjaunosies upes un pļavas augu valsts, būs radītas jaunas dzīves un barošanās vietas daudziem ar ūdeni saistītiem dzīvniekiem. Aizdambētie meliorācijas grāvji aizaugs kā upju vecupes. Tās būs ideālas vairošanās vietas abiniekiem un zemākajām ūdens radībām.
Pavasaros palu ūdeņi izies no upītes krastiem. Šeit pulcēsies daudz caurceļojošo un vietējo sugu putni. Vasarās leknajās piekrastes pļavās ligzdos griezes un citi pļavu un upmalu putni, upītē zivis ķers melnais stārķis.
Taurgovju un zirgu aplokā.
Būtiskas izmaiņas Dundurpļavu ekosistēmā ienesīs visu gadu dzīvojošās taurgovis un Konik zirgi. Tās ir selekcijas ceļā no mājlopiem izveidotas šķirnes, kas ir tuvinātas kādreiz mūsu dabā parkveida mežos un pļavās dzīvojošajiem tauriem un tarpaniem. Šie dzīvnieki uzturā izmanto uzturvielām daudz nabadzīgāku augu barību un vieglāk kā mājdzīvnieki pārnes bargos ziemas apstākļus. Viņu galvenā loma ekosistēmā ir ganoties uzturēt zemu zālaugu segu pļavās un neļaut atklātai ainavai aizaugt ar krūmiem un kokiem. Tas dabā nodrošina pļavu dzīvnieku sugu eksistenci.
Zirgu un govju sabiedrību nesmādē līdzās dzīvojošie brieži, stirnas un mežacūkas, kas, visbiežāk naktīs, nāk ganīties tajās pat pļavās. Par mūsu ieviestajiem dzīvniekiem interesi izrāda lapsas, retāk tos apmeklē kāds vilks.
No vilku uzbrukumiem savvaļā dzīvojošās taurgovis un zirgi izvairās, ja ir pietiekami lielās grupās, kur spēcīgākie buļļi vai ērzeļi aizstāv sevi un bara viducī ieslēgtos jaunos, vārgākos dzīvniekus.
Purva dambēšana.
Viena no svarīgākajām dabas apsaimniekošanas daļām Ķemeru NP-ā ir ap 6000 ha lielā Ķemeru Lielā tīreļa purva malās kādreiz izrakto nosusināšanas grāvju aizdambēšana. Pēc iepriekš izstrādāta projekta tiks celti lielāki un mazāki grāvju aizsprostojumi, kas atjaunos kādreizējo mitruma līmeni lielam kūdras sūklim līdzīgajā purva „organismā”. Tas novērsīs pastiprinātu purva aizaugšanu ar kokiem un palīdzēs atgriezties pie raksturīgās purva ainavas. Īpaši nozīmīga ūdens līmeņa pacelšana ir pagājušā gadsimta izstrādātajos kūdras karjeros. Sākotnēji veidosies zemā un pārejas purva biotopi, kam ir būtiska loma bioloģiskās daudzveidības ziņā. Nākotnē pastāvīgi uzturētais mitrums nodrošinās ātrāku veģetācijas atjaunošanos un bijušā augstā purva veidošanos izstrādāto karjeru teritorijās.
Lapa atjaunota 10-03-2007
© ĶNP
Lapa izveidota ĶNP, uzturētājs Kārlis Lapiņš
