Ja jautāsiet man, kāda ir Ķemeru nacionālajam parkam raksturīgākā un izplatītākā ainava, tad teikšu – tā ir meža ainava. Liela ir mežu daudzveidība bioloģiskā ziņā, tomēr no ainavas baudīšanas viedokļa meža ainava nav īpaši interesanta – nav iespējamas tālas skatu perspektīvas, viss aizraujošais atrodas tepat līdzās – kāds īpatnējs koka stumbrs, sēņu un ogu bagātība un lapu šalkoņa koku zaros.
Visas skaistākās nacionālā parka ainavas ir saistītas ar ūdeņiem. Unikālas ir augsto purvu ainavas ar purva priedītēm un izlīkumotu ezeriņu labirintu – apskatāmas no Lielā Ķemeru tīreļa laipām. Tāpat savdabīga ir dažādo Ķemeru nacionālā parka ezeru ainava – gan Kaņiera niedrāju labirints, gan gleznainie dziļā un upei līdzīgā Valguma ezera krasti. Daudzveidīga ir arī jūras piekrastes ainava – gan Lapmežciema, Bigauņciema un Ragaciema biezi apdzīvotā piekraste, gan arī Gausās jūdzes mežainās kāpas. Interesantas ir arī seno jūras attīstības stadiju atstātās pēdas – iekšzemes kāpas – Krāču kalni un Zaļā kāpa.
Ķemeru nacionālā parka ainavu politika ir formulēta kā “ainavu daudzveidības saglabāšana un veicināšana, aizsargājot vērtīgās dabas un kultūrainavas un sakārtojot, atjaunojot degradētās ainavas” (DAP). Ainavu daudzveidības saglabāšanā liela nozīme ir atklātās ainavas telpas – lauksaimniecībā izmantojamo zemju – neaizaugšanai ar krūmiem. To iespējams panākt gan nepārtraucot tradicionālo apsaimniekošanu – pļaušanu un ganīšanu, gan arī ar eksotiskākām metodēm – ieviešot lielos savvaļas zālēdājus. Nacionālā parka ainavu ir papildinājušas savvaļas govis un savvaļas zirgi Dunduru pļavās. Kā interesantu piemēru ainavu daudzveidības demonstrēšanā parka apmeklētājiem var minēt ainavu kopšanas cirtēs atklātos skatus uz Labo purvu un Lielo Ķemeru tīreli no Kūdras - Kalnciema šosejas. Šobrīd jau kādu laiku dabā ir apskatāma vēl kāda līdz šim nebijusi darbība Latvijas ainavā – ir atjaunoti Slampes upes meandri kādreiz meliorācijas sagrāvjotās upītes vietā.
Lapa atjaunota 10-02-2006
© ĶNP
Lapa izveidota ĶNP, uzturētājs Kārlis Lapiņš
