Slokas ezera takas pirmsākumi meklējami jau 2003. gadā. 2007./2008. gados ar Jūrmalas pilsētas domes piešķirto finansējumu taka tika būtiski paplašināta un uzlabota.
Taka paredzēta galvenokārt pastaigai un atpūtai dabā, tā ir aprīkota ar 5 dažādiem sporta elementiem. Mitrākās vietas ir klātas ar dēļu laipu. Informācijas stendi sniedz ieskatu par Slokas ezera apkārtnes dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām. Pa ceļam ir iespējams redzēt vairākus interesantus objektus: mitros mežus pie Vēršupītes, sēravotu pie Slokas ezera, lielo akmeni, vairākus purva ezerus. Uzkāpjot skatu tornī, Slokas ezerā var paveikties ieraudzīt gan ziemeļu gulbi, gan zivju gārni un citas interesantas putnu sugas. Dumbrājos savukārt var pamanīt vai dzirdēt bungojam Ķemeru nacionālā parka simbolu - baltmugurdzeni.
Takas sākums un beigas atrodas Slokas ezera krastā, kur paredzēta vieta auto novietošanai un piknikam. Šeit ir uzbūvēts arī 7m augsts peldošs skatu tornis, no kura var ērti pārskatīt visu ezeru.
Takas loka maršruta garums ir 3,1 km, taču atkarībā no vēlēšanās ir iespējams apmeklēt Melnezeru, Bertrama avotu vai doties caur Slokas purvu uz Kūdras staciju (4 km), Ķemeriem (3,5 km) vai Jaunķemeru pludmali (4,5 km).
Uzmanību!
Pavasaros un rudeņos daļa takas var būt applūdusi;
Lietus laikā laipa var būt slidena;
Aizliegts lēkt no skatu torņa un laipas ezerā;
Skatu tornī vienlaicīgi drīkst atrasties ne vairāk kā 5 cilvēki.
Varat apmeklēt Bertrama avotiņu, kas savulaik bija labi pazīstams objekts Ķemeru sanatorijas pastaigu takās. Diemžēl nepareizi izdarītās avota akas izbūves dēļ tā pilnībā izsīka, bet takas vairs netika izmantotas un pamazām aizauga. Šobrīd saglabājušies vairs tikai avota akas fragmenti, bet avota ūdeņi vairākās vietās izplūst Vēršupītes krastā.
Vēršupīte savu tecējumu sāk jau ārpus Ķemeru nacionālā parka uz dienvidiem no Smārdes. Lielu daļu sava ceļa Vēršupīte tek cauri mitrajiem mežiem – dumbrājiem. Daudzviet tie ir gandrīz cilvēka darbības neskarti un bioloģiski ļoti vērtīgi meži, kur sastopamas daudzas retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas, piemēram, purva dievkrēsliņš. Tieši iepretī tiltiņam pār Vēršupīti, Vēršupīte saplūst vienā gultnē ar Vecsloceni – vēsturisko Slocenes upes turpinājumu. Pa šo gultni kādreiz Slocenes upe plūda tālāk no Valguma un Kaņiera ezeriem uz Slokas ezeru un Lielupi. Veicot Kaņiera ezera nosusināšanas darbus, kuri aizsākti jau Kurzemes hercoga Jēkaba laikā un pabeigti 20.gs. sākumā, tika izrakta jauna gultne – Starpiņupīte, kas Kaņiera ezera un Slocenes ūdeņus novada tieši uz jūru. Vecslocene kā īsta upe vairs nepastāv. Šobrīd Vecslocenes ūdeņu krājumus nodrošina galvenokārt tikai Raganu purva malā izplūstošie avoti, tāpēc vecā gultne pamazām aizaug.
Melnezers ir neliels Raganu purva ezers, kas atrodas pašā Ķemeru – Jaunķemeru ceļa malā, un uz to ved viens no Slokas pastaigu takas atzariem. Melnezers ir tipisks purva ezers ar brūnu ūdeni un purvainiem krastiem.
Gan Slokas ezera krastā, gan arī pašā ezerā izplūst ne viens vien sēravots. Par avota īpašībām jau pa gabalu liecina spēcīgā puvušu olu smaka, bet pašā avotā izgulsnējušās balganas sēra nogulsnes. Avotā dzīvo arī dažādas sēra baktērijas un sēru mīlošas aļģes.
Slokas purvs savulaik ticis izmantots kūdras ieguvei, šobrīd nelielā tā daļā notiek ārstniecisko dūņu ieguve.
Īpaši pavasarī un vasaras beigās – rudenī Slokas ezerā iespējams redzēt dažādas putnu sugas, kas ezerā nolaižas atpūsties un baroties migrāciju laikā. Vasarā putnu ir mazāk, tomēr vērīgs vērotājs gandrīz vienmēr spēs pamanīt kaut ko interesantu.
Sīkākas ziņas par Slokas ezeru:
- Platība ir 250 ha;
- Lielākais dziļums ir tikai 1,1 m,bet vidējais dziļums – 60cm;
- Ezers izveidojies kā lagūna, atkāpjoties jūrai;
- Ezera pamatni veido gk. dolomīta grunts, kuru lielākoties sedz dūņas;
- Ezerā ieplūst Vecslocenes/Vēršupītes ūdeņi, bet iztek Slocene, kas ezeru savieno ar Lielupi;
- Ezerā ieplūst sēravoti;
- Ezers un tā piekraste atbilst diviem ES Sugu un Biotopu direktīvas 1.pielikuma biotopiem (resp. šie biotopi ir aizsargājami visā Eiropā) : mezotrofas ūdenstilpes ar mieturaļģu augāju un pārejas purvi un slīkšņas;
- Ezerā un tā piekrastē sastopamas īpaši aizsargājamas augu sugas: jūras najāda, purva diedzene, dižā aslape un parastā purvmirte, kā arī vairākas citas retas sugas, piemēram, kuprainais ūdenszieds;
- Ezerā ligzdo vairākas ES Putnu direktīvas 1.pielikuma sugas, piemēram, lielais dumpis un niedru lija;
- Ezerā atpūsties un baroties nolaižas migrējošie ūdensputni (gk. dažādas pīles un bridējputni).
Laipni lūdzam uz Slokas ezera pastaigu takām!
Lapa atjaunota 03-06-2008
© ĶNP
Lapa izveidota ĶNP, uzturētājs Kārlis Lapiņš
