Lielais Ķemeru tīrelis ir viens no augstajiem purviem, kuru pēdējo 8000 gadu laikā izveidojušas nelielas sūnas - sfagni. Sūnas izveidojušas līdz pat 8 m biezu kūdras slāni, kura virspusē tās joprojām ir dzīvas un augošas. Viss ūdens, kas nonāk purvā ar lietu un sniegu, nevis notek, bet uzkrājas sūnās. Sfagni var saturēt līdz 20-25 reizes vairāk ūdens nekā paši sver.
Kopējā purva platība ir vairāk kā 6000 ha. Laipu - kopā ar jums - notur tikai mitrā un mīkstā sūnu dūksts. Purvā nav “normālas augsnes” ar smiltīm un akmeņiem, izņemot dažus smilšainus paugurus, kas kā mazas saliņas izkaisīti lielā sūnu okeānā.
Augstā purva augsne ir trūcīga ar barības vielām, tā ir skāba un daudzās vietās pārmitra. Vairums koku nespēj izdzīvot tik skarbos apstākļos, tāpēc jūs šeit atradīsiet tikai nedaudzas koku sugas - priedi un purva bērzu - un tie nekad neizaug tik lieli un resni kā mežā. Uz sūnu ciņiem aug diezgan daudzas nelielu augu sugas. Vairākām no tām ir ēdamas ogas - dzērvenes, lācenes, zilenes. Tās ēd dzērves, citi purva dzīvnieki un cilvēki. Daži augi ir īpaši pielāgojušies dzīvei augstajā purvā. Piemēram, rasene iegūst barības vielas, ķerot un izšķīdinot kukaiņus uz savām lapām.
Uz laipu var nokļūt, braucot pa Rīgas – Ventspils šoseju. 45-tajā kilometrā, aiz pagrieziena uz Ķemeriem, apmēram pēc 100m pa pirmo asfaltēto ceļu griezieties pa kreisi, dodieties garām Ķemeru kapiem, cauri mežam, garām nelielu ēku grupiņai - ”Fazāniem”, līdz jūs sasniegsiet stāvvietu ar informācijas stendu. Tālāk dodieties pa iezīmēto maršrutu.
Dodoties uz laipu, derīgi zināt, ka:
- Pastaiga pa laipu aizņem apmēram divas stundas;
- Pa laipu iet nav grūti, tomēr ir nepieciešama līdzsvara izjūta, jo nav margu;
- Vasarā ieteicams ņemt līdzi dzeramo ūdeni;
- Peldēšanās purva ezeros var būt bīstama.
Lapa atjaunota 03-05-2007
© ĶNP
Lapa izveidota ĶNP, uzturētājs Kārlis Lapiņš
