Apmeklējot pilskalnu, Jūs pamanīsiet raksturīgo Kaņiera ezera ainavu – niedrāju labirintus. Tā ir dažādu ūdens un niedru putnu (kauķa, lielā dumpja u.c.) valstība. Rudenī pilskalns ir laba vieta, lai novērotu migrējošās zosis un dzērves, kas ezerā atpūšas. Kaņiera ezera krastos nelielās platībās ir sastopami reti un aizsargājami biotopi – kalcifilie zāļu purvi. Kā liecina nosaukums, šie purvi atrodas uz kaļķaina pamata (dolomīta) un tajos aug galvenokārt zālaugi, piemēram, grīšļi. Īpatnējie augšanas apstākļi ir piemēroti arī dažādiem retiem un aizsargājamiem augiem – dižajai aslapei, bezdelīgactiņai u.c.
Par šo mistisko pussalu rietumu krastā, uz kuras atrodas Kaņiera pilskalns, ilgstošas diskusijas aizsākušās jau 19.gs. otrajā pusē un turpinājušās līdz 20.gs. 30-tajiem gadiem. Pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņs domāja, ka pussalā novērotais 3m augstais un 25 m garais valnis varētu saistīties ar senu nocietinātu dzīvesvietu, jo paaugstinājumā konstatējis arī tumšākas zemes slāni ar kauliem, oglēm un akmeņiem. Cita versija vēsta, ka pussalu kā apmešanās vietu izmantojuši jūras laupītāji, tur uzstādot viltus bāku un no šī slēpņa uzbrūkot avarējušo kuģu komandām. Varbūt pussala glabā atmiņas par viņu salaupītām bagātībām un jautrām dzīrēm?
Ejot tālāk, gar Kaņiera ezera rietumu un dienvidu krastu vairāku kilometru garumā stiepjas akmeņu vaļņi. Par šo veidojumu zinātnieki izvirzījuši dažādas hipotēzes, tomēr secināts, ka vaļņus visdrīzāk radījuši ledāju kušanas procesi. Jums ir iespēja izbaudīt pastaigu pa šo valni.
Dodoties uz taku, derīgi zināt, ka:
- Gājiens uz pilskalnu pa laipu aizņems pusstundu, ja dosieties pastaigā arī pa akmeņu valni – vēl vismaz stundu;
- Takas kopgarums ir apmēram 1,5 kilometri;
- Pie pilskalna ir pļaviņa atpūtai, piknikam un rotaļām.
Lapa atjaunota 12-12-2006
© ĶNP
Lapa izveidota ĶNP, uzturētājs Kārlis Lapiņš
