Taurgovis
2004. gada oktobrī Pasaules Dabas fonds (WWF) ar Eiropas Lielo Zālēdāju fonda (Large Herbivorous Foundation) atbalstu Ķemeru nacionālajam parkam piegādāja 15 taurgovis no Beļģijas, bet 2005. gada augustā 10 Konik Polski šķirnes zirgus no Papes.
Nedaudz vēstures - Pēdējais zināmais īstais taurs (Bos primigenius) Eiropā nomira Polijā 1627. gadā, bet savvaļas zirgs - tarpāns - 1887. gadā Maskavas zooloģiskajā dārzā. Tiešu pēcnācēju šiem dzīvniekiem nav, tomēr ir zināms, ka taurs ir priekštecis mūsdienu lauksaimniecībā izmantojamām govīm (Bos taurus).
20.gs. 20. - 30. gados vācieši brāļi Heki sāka dažādu Eiropas govju šķirņu krustošanu ar mērķi iegūt dzīvniekus, kas maksimāli līdzinātos izmirušajiem tauriem. Tādā veidā selekcionēto dzīvnieku šķirni sauc brāļu Heku vārdā – Heck cattle, tagad arī Auroxen, bet latviski - taurgovs. Radītie dzīvnieki nav pilnīgi Heku liellopi (Heck cattle), vai tagad - identiski izmirušajiem tauriem, tomēr tiem ir ārējā līdzība un daudzas savvaļas dzīvei nozīmīgas īpašības – tie spēj izmantot ar uzturvielām nabadzīgu pārtiku, tie ir izturīgi pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem, un tiem ir labi organizēta bara struktūra, kam pateicoties tie aizstāv sevi no plēsējiem (vilkiem). Šīs īpašības ir arī Konik Polski šķirnes zirgiem, kuri ar atgriezenisko selekciju, līdzīgi kā taurgovis tauriem, ir tuvināti izmirušajiem tarpāniem. Abas minētās šķirnes Eiropā izmanto zālāju noganīšanai aizsargājamās dabas teritorijās, jo ir vispiemērotākās izmirušo tauru un tarpānu ekoloģiskā "uzdevuma" pildīšanai.
Par ganīšanos - Taurgovis, pretēji zirgiem, ir atgremotājdzīvnieki, bet abi ir tipiski zālēdāji. Tiem ir nepieciešamas atklātu ainavu ganības ar garu zāli, ko tauri nenoplūc līdz pašai zemei. Vasarā neapēsto zāli dzīvnieki lieto barībai ziemā. Tad tie ēd arī kazenājus, koku atvases un mizu.
Noganīšana ir pļavu aizsardzības pasākums, jo bez pļaušanas vai ganīšanas pļavas aizaug ar krūmiem, kokiem vai augstajiem zālaugiem. Dabīgās pļavas kļūst par izzūdošiem un apdraudētiem biotopiem. Šo biotopu uzturēšana nodrošina daudzu aizsargājamo sugu (piem., griezes, vairāku orhideju) saglabāšanu, nodrošinot tiem piemērotus dzīves, barošanas un vairošanās apstākļus. Taurgovju ganīšanās īpatnības ir īpaši labvēlīgas tādiem ziedaugiem, kuri vislabāk attīstās līdz galam nenoplūktajā zālē.
Vēsturiski lielie zālēdāji veicināja dabisku pļavu un mozaīkveida ainavu pastāvēšanu. Mūsdienās vairums dabisko pļavu ir pārveidotas tīrumos un kultivētos zālājos. Tā ir cilvēka veidota kultūrainava, kurā augu un dzīvnieku valsts ir nabadzīga un vienveidīga.1999.gadā Pasaules Dabas Fonds (WWF) uzsāka Latvijas lielo zālēdāju atjaunošanas programmu. Tās mērķis ir atgriezt savvaļā lielos zālēdājus un atjaunot tos procesus dabā, ko šie dzīvnieki nodrošina.
Slampes upes dabiskošana
Nedaudz vēstures - Vēl pagājušā gadsimta pirmajā pusē Slampes upes tecējumam piemita dabiskām upēm raksturīgais līču-loču tecējums; upe lielākoties tecēja caur mitrām palieņu pļavām. Nolūkā padarīt pļavas piemērotākas lauksaimnieciskajai ražošanai, 1960. gados Dunduru pļavās tika veikta plaša meliorācija, kuras rezultātā upe tika pārrakta un iztaisnota. Apkārtējās pļavas tika nomeliorētas.
Upju iztaisnošana un bioloģiskā daudzveidība - Upju iztaisnošana tiek veikta ar mērķi paātrināt ūdens noplūšanu no apkārtējām teritorijām, kā arī pazemināt gruntsūdens līmeni. Lai ūdens aiztecēšanu nekas netraucētu, pārrakto upju gultne tiek veidota ar vienmērīgu, tīru gultni, kurā nav dabiskām ūdenstecēm raksturīgo šķēršļu. Šī iemesla dēļ iztaisnotās upes lielākoties apdzīvo tikai sugas, kuras ir mazprasīgas pret apkārtējo vidi (piemēram, deviņadatu stagars Pungitius pungitius, ķīļveida perlamutrene Unio tumidus). Iztaisnoto upju bioloģiskā daudzveidība kopumā ir zema.
Upes dabiskošana - Slampes upes atjaunošana tika uzsākta ar mērķi atjaunot tās palienes regulāru applūšanu, kā arī palielināt pašas upītes bioloģisko daudzveidību. Dabīgai upei tuvinātas gultnes izrakšana ar laiku radītu dzīves vietas (paceres, attekas utt.) daudzām dzīvnieku sugām, kas apdzīvo tikai dabiskas ūdensteces (piemēram, biezā perlamutrene Unio crassus; dažādas zivju sugas).
2003. gadā Ķemeru NP uzsāka Slampes lejteces izlīkumošanas projektu. Projektēšana ilga divus gadus, līdz 2005. gada pavasarī tika uzsākti un paveikti jaunās gultnes rakšanas darbi. To ietvaros 2.1 kilometrus garš Slampes grāvja lejteces posms tika pārrakts jaunā, daudz seklākā un līkumainā gultnē ar kopējo garumu 4.6 km. Pirms jaunās Slampes ietekas Kauguru kanālā tika izveidota pārgāze, ar kuras palīdzību upes līmenis tika paaugstināts par apm. vienu metru. Šī līmeņa starpība ļaus Slampes ūdeņiem palu sezonā applūdināt daļu Dunduru pļavu, veidojot palienei raksturīgos biotopus.
Apmeklējot taurgovis, Ķemeru nacionālais parks aicina ievērot norādījumus Jūsu un citu tūristu drošībai:
- Pie govīm dodieties tikai kopā ar gidu un vienmēr rīkojaties pēc gida norādījumiem;
- Nebarojiet dzīvniekus, jo tas kaitē dzīvnieku veselībai un pieradina tos pie viegli iegūstamas barības. Turklāt, sākot paši prasīt no Jums gardumus un tos nesaņemot, tauri var savainot Jūs un arī nākamos apmeklētājus;
- Lūdzu, neriskējiet ar savu drošību un neejiet dzīvniekiem tuvāk par 30m arī gida pavadībā;
- Gadījumā, ja dzīvnieki tuvojas, lūdzu, nemēģiniet tos aiztikt vai bēgt, bet mierīgi atkāpieties, jo bullis var Jūs noturēt par ienaidnieku un uzbrukt;
- Lūdzu, nekliedziet un neizdariet straujas kustības, lai lieki nesatrauktu dzīvniekus;
- Lūdzu, neņemiet līdzi suni, jo taurgovis to noturēs par savu dabisko ienaidnieku vilku un var uzbrukt, tā apdraudot arī Jūs;
- Lūdzu, neceliet teltis un nekuriniet ugunskurus aploka tiešā tuvumā;
- Lūdzu, neizmētājiet atkritumus;
- Ņemiet līdzi fotoaparātu un tālskati – tie darīs tikšanos neaizmirstamāku.
Abas aktivitātes tika veiktas Eiropas Savienības LIFE programmas projekta LIFE02NAT/LV/8496 “Mitrāju aizsardzība Ķemeru NP” ietvaros. Projektu atbalsta tā partneris SO „Pasaules dabas fonds”.
Govju apsaimniekotājs: Vladislavs Butāns - SIA “Kalnāji”, Slampes pagasts, tel. 6497472.
Lapa atjaunota 10-10-2005
© ĶNP
Lapa izveidota ĶNP, uzturētājs Kārlis Lapiņš