Sikspārņi ir viena no galvenajām Ķemeru nacionālā parka dabas vērtībām. Lieliska iespēja to iepazīt ir Sikspārņu nakts – pasākums, ko mazajam nakts dzīvnieciņam par godu katru gadu jūlija vidū rīko ĶNP administrācija. Tā laikā ikvienam interesentam ir iespēja ne vien noklausīties Latvijā vadošo sikspārņu pētnieku stāstījumu par mazajiem zīdītājiem un to pētīšanas metodēm, bet arī nakts ekskursijās Ķemeru parkā novērot dažādu sugu sikspārņus to dabiskajā vidē. Sikspārņu nakts apmeklētājiem ir iespēja vērot ne tikai pieaugušos, bet arī mazos „lidotājus”, jo jūlija sākumā sikspārņu mazuļi sāk apgūt lidotprasmi.
Aktīvais sikspārņu laiks Latvijā ir no marta vidus līdz septembra beigām. Iestājoties rudenim, daļa sikspārņu atstāj savas vasaras mītnes, lai dotos ziemot uz citām valstīm, savukārt daļa paliek Latvijā. Rudeni un ziemu sikspārņi, līdzīgi kā eži un susuri, pavada miegā. Viņu ķermeņa temperatūra pazeminās līdz pat +3 grādiem un ievērojami palēninās arī vielmaiņa.
Pavasarī sikspārņi mostas, bet maija beigās rada pēcnācējus. Mazuļu radīšanas un „audzināšanas” laikā vīriešu un sieviešu kārtas sikspārņi dzīvo atsevišķi – mātītes veido „aukļkolonijas”, bet tēviņi mīt šķirti.
Vasarās sikspārņi izvēlas dzīvot sausās vietās – ēku bēniņos vai pakšos, koku dobumos un spraugās. Savukārt nakts medībām piemērotas ir mitras vietas - ezeri, purvi, pļavas. Visi Latvijas sikspārņi ir kukaiņēdāji un pārtiek no odiem, naktstauriņiem u.c. kukaiņiem.
No 16 Latvijā sastopamajām sikspārņu sugām ĶNP teritorijā ir konstatētas 9: ziemeļu sikspārnis, Natūza sikspārnis, pundursikspārnis, pigmejsikspārnis, ūdeņu sikspārnis, garausainais sikspārnis, divkrāsainais sikspārnis, rūsganais vakarsikspārnis, kā arī dīķu naktssikspārnis. Lai gan visas Latvijas sikspārņu sugas ir aizsargājamas, dīķu naktssikspārnim ir īpašs aizsardzības statuss, jo tas iekļauts arī Eiropas Savienības Sugu un biotopu direktīvas otrajā pielikumā kā īpaši jutīga un apdraudēta suga.
Vairākām no minētajām sugām nacionālais parks ir mazuļu pasaulē nākšanas vieta. Speciālisti ĶNP teritorijā novērojuši sikspārņu aukļkolonijas, apzinājuši ziemošanas vietas un nozīmīgākos barošanās biotopus. Iecienītākās sikspārņu barošanās vietas ĶNP ir Slocenes ieleja, Kaņiera un Slokas ezeri, kā arī Lielupe un Ķemeru pilsētas parks.
Sikspārņu faunas izpēte ĶNP teritorijā tika uzsākta tikai 20.gs. 90-to gadu beigās. Sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu 1998./1999. g. ziemas un 1999. gada vasaras sezonās ĶNP īstenoja sikspārņu pētījumu projektu visā nacionālā parka teritorijā. Dati par sikspārņiem tika iegūti, ziemā veicot iespējamo sikspārņu ziemošanas vietu kontroli, savukārt vasarā lielāko daļu teritorijas izpētīja ar ultraskaņas detektoru palīdzību, kā arī ķerot sikspārņus ar speciāliem tīkliem.
Līdzīgi sikspārņu pētījumi ĶNP turpinās joprojām.
Lapa atjaunota 28-07-2008
© ĶNP
Lapa izveidota ĶNP, uzturētājs Kārlis Lapiņš
