Purva putni
Ķemeru tīrelis ir viena no Latvijā nozīmīgākajām purva putnu ligzdošanas vietām. Te ligzdo purva tilbītes (līdz 80 pāriem), dzeltenie tārtiņi (līdz 40 pāriem), lielās čakstes (līdz 6 pāriem), 3-5 pāri kuitalu, neregulāri arī lietuvaiņi un, protams, dzērves. Paretam te var novērot čūskērgli, kas vēl 1980. gados ir ligzdojis purva malā. Putnu vērošanai izmantojams tīreļa Z galā iekārtotais vairākus kilometrus garais laipu maršruts, kas šķērso raksturīgos ezeriņu rajonus.
Putnu vērošanas sezona purvā sākas jau aprīlī. Ja vēlaties izbaudīt purva klusumu, izejiet laipas tūlīt pēc saullēkta – skaidrā laikā dzērvju balsis var dzirdēt pat no attālākajiem purva rajoniem. Bet varbūt jums paveiksies dzirdēt lietuvaini vai dzelteno tārtiņu?
Caurceļošanas laikā purva ezeriņus nakšņošanai izmanto tūkstošiem zosu. Šo putnu ierašanās purvā ap saulrietu ir patiesi aizraujošs skats.
Ūdeņu putni
Nozīmīgākie ezeri ĶNP ir Kaņieris un Slokas ezers, seklas, izbijušas jūras lagūnas. Kaņieris ir atzīts par Ramsāres vietu (tādu pagaidām Latvijā ir tikai trīs), kas kārtējo reizi apstiprina tā ornitoloģisko nozīmību.
Putnu vērošanas sezona Kaņierī sākas jau martā, tūlīt pēc ledus izkušanas, kad ezerā sāk ierasties caurceļojošie ūdensputni. Baltvēderi, gaigalas, lielās un mazās gauras, kā arī virkne citu sugu izmanto ezeru kā atpūtas vietu ceļā uz ligzdošanas vietām. Ezers ir nozīmīgs kā ligzdošanas vieta lielajam dumpim, Seivī ķauķim un simtiem dažādu sugu pīlēm. Te barojas jūras ērgļi un zivjērgļi; bārdzīlītes dažkārt var novērot niedrājā pie pašas laivu bāzes, savukārt ezera apkārtnes pārmitrajos mežos ligzdo vairākas aizsargājamas dzeņu sugas.
Ķemeru NP šobrīd strādā pie ezera apkārtnes tūrisma infrastruktūras plānošanas un izveides. Pagaidām putnu vērošanai visērtāk izmantot ezera laivu bāzi un Lapmežciema – Antiņciema ceļa uzbērumu. Arī braucot laivā pa Sloceni neizbēgt no upes ķauķa un niedru strazda dziesmas, ja laimējas, tad redzēsiet zivjērgli.
Iesakām apmeklēt Slokas ezeru!
Pļavu putni
Kā lielākie pļavu masīvi ir pieminami Dunduru un Melnragu lauki: vēsturiski meliorētas platības, kas tagad bebra darbības rezultātā ir daļēji pārpurvojušās. Te ligzdo griezes un barojas divi pāri mazo ērgļu, bet pavasaros un rudeņos atpūšas caurceļojošās zosis un gulbji. Pļavas var ērti apmeklēt, izmantojot ceļu, kas sākas pie Melnragu fermas un šķērso tās D virzienā līdz pat Kauguru kanālam.
Lielupes palienes pļavas un Odiņu – Pavasaru polderis. Šīs platības ir nozīmīga griezes ligzdošanas vieta (uz poldera dažās sezonās uzskaitīti līdz pat 30 dziedoši tēviņi). Pļavu rajonā vairākkārt novērotas lauka un pļavu lijas, te barojas mazais ērglis, bet 2001. gada vasarā pie Pavasaru fermas uzturējās lielā stērste. Griežu uzskaišu laikā var gadīties dzirdēt arī krūmu ķauķi. Kā šo vietu apmeklēt? Izmantojiet Pavasaru – Odiņu dambi; Lielupes palienes Z galu un prāvu Lielupes posmu var ērti pārskatīt no poldera dambja pie Odiņu mājām.
Iesakām apmeklēt Dunduru pļavas!
Meža putni
ĶNP ir plaši pārstāvētas dažādu tipu mežaudzes, sākot ar vecām priežu audzēm sausās smilts augsnēs jūras malā un uz iekšzemes kāpām augsto purvu apkārtnē un beidzot ar plašiem palieņu dumbrājiem. Netraucētie meži ir nozīmīga ligzdošanas vieta virknei putnu sugu, no kurām īpaši pieminami dzeņi (te ligzdo līdz 15 pāriem vidējo; 30 pāriem baltmugurdzeņu un 40 pāriem trīspirkstu dzeņu) un melnais stārķis (Parkā ligzdo līdz 15 pāriem).
Ķemeru NP ir mājvieta vienam jūras ērgļu pārim un vairākiem pāriem mazo ērgļu, te ligzdo ūpis un apodziņš. Ja vēlaties doties dzeņu meklējumos, ieteicams izmantot laipu palieņu dumbrājā aiz meža mājas, labākais “dzeņošanas laiks” – no marta beigām līdz jūnija sākumam.
Iesakām apmeklēt mežu Dumbrāja takā!
Jūras piekrastes putni
Un vēl - putnus var vērot arī jūras malā. Vasarās te regulāri novērots jūrmalas dižpīļu pāris, savukārt caurceļošanas laikā te var redzēt dažādus bridējputnus. Jūrmalu ir interesanti apmeklēt arī ziemā, kad piekrastē uzturas zimojošie kākauļi, gauras un, retumis, arī gārgales. Braucot ziemotāju meklējumos, neaizmirstiet apskatīt Starpiņupi pie ietekas jūrā - te var gadīties kāds ūdensstrazds vai zivjudzenis.
Iesakām apmeklēt jūras piekrasti Lapmežciemā pie Starpiņupes!
Lapa atjaunota 26-09-2008
© ĶNP
Lapa izveidota ĶNP, uzturētājs Kārlis Lapiņš
