Nacionālā parka apmeklētāji pastaigu dabā var apvienot ar putnu un dzīvnieku vērošanu, jo ĶNP ir kā neskartas dabas oāze ar lielu savvaļas dzīvnieku sugu bagātību. Pat izvēloties apskatīt kādu noteiktu ĶNP iemītnieku, par dabas daudzveidību varēsiet pārliecināties ik uz soļa.

•  Putni
ĶNP ir viena no iecienītākajām un daudzveidīgākajām putnu vērošanas vietām Latvijā. Šajā teritorijā novērotas 255 no 337 valstī sastopamajām putnu sugām. Īpaši putnu vērošanai uzbūvēti arī divi torņi – Dunduru pļavās un Slokas ezera krastā. Ūdensputnu „paradīze” ir seklais, niedrēm un mazām saliņām bagātais Kaņiera ezers. Te novēroti 190 dažādu sugu putni. Savukārt zālēdāju noganītajās Dunduru pļavās barojas un ligzdo daudzu Latvijā un Eiropā aizsargājamu sugu putni, arī mazais ērglis un grieze.
Labākās putnu vērošanas vietas kartē ir apzīmētas ar P.

•  Meža dzīvnieki, taurgovis un Konik zirgi
ĶNP teritorijā mīt daudzu sugu meža zvēri – vilki, lapsas, brieži, aļņi, stirnas, zaķi, meža cūkas u.c. Rūpīgam vērotājam var izdoties kādu no tiem pamanīt.
Savukārt nacionālā parka pļavās ir iespēja apskatīt sen izmirušu zālēdāju radiniekus – taurgovis un Konik zirgus. Eiropā savvaļas govis un zirgi vēl pirms 500 gadiem bija ierasti pļavu iemītnieki. Šobrīd tās ir izmirušas sugas līdzīgi kā mamuti. Ar rūpīgas selekcijas palīdzību radītie savvaļas zirgu un govju pēcteči jau vairākus gadus ganās arī ĶNP, un ir apskatāmi Dunduru pļavās. Visaizkustinošākie šo lielo dzīvnieku bari ir vasarās, kad tiem piepulcējas jaundzimušie kumeliņi un teliņi.
Labākās lielo zālēdāju vērošanas vietas kartē ir apzīmētas ar Z.

•  Bebri
Bebru var dēvēt par ĶNP „pamatiedzīvotāju”. Šie aszobainie grauzēji iecienījuši parka ūdenstilpnes un aktīvi tajās risina savu sadzīvi. Bebri ir piesardzīgi, tādēļ tos ieraudzīt nav viegli. Labākais bebru vērošanas laiks ir krēslas stundas, savukārt labākā vieta - Liliju ezers Krāču kalnos.
Labākās bebru vērošanas vietas kartē ir apzīmētas ar B.

•  Sikspārņi
Latvijā sastopamas 16 no pasaules gandrīz 1000 sikspārņu sugām. Deviņu sugu pārstāvji mīt arī ĶNP. Eiropas līmenī neparastākā un retākā suga, kura sastopama ĶNP, ir dīķu naktssikspārnis. Visi Latvijas sikspārņi ir kukaiņēdāji un pārtiek no odiem, naktstauriņiem u.c. nakts kukaiņiem. Aktīvais sikspārņu laiks Latvijā ir no marta vidus līdz septembra beigām. Lai tos vērotu, pastaigā jādodas pievakarē, krēslas laikā.
Labākās sikspārņu vērošanas vietas kartē ir apzīmētas ar S.

Labākās vērošanas vietas.

Lapa atjaunota 28-07-2008
© ĶNP
Lapa izveidota ĶNP, uzturētājs Kārlis Lapiņš