09/05/2007
No rīta, spītējot skarbajiem laika apstākļiem, 31 skolēns no trīs tuvējām skolām (Džūkstes vidusskolas, Tukuma 3. vidusskolas un Zemgales vidusskolas) pulcējās Dunduru pļavās pie izlīkumotās Slampes upes, kur ekspertu-konsultantu Loretas Urtānes un Kārļa Lapiņa vadībā sadalījās grupās un pētīja ūdens dzīvniekus un palieņu pļavas augāju. Skolēni ievāca ūdens dzīvniekus gan no jaunizraktās Slampes upes gultnes, gan salīdzinājumam arī no grāvja, pa kuru kādreiz tecēja taisnotā Slampes upe. Tāpat skolēni apsekoja vairākus parauglaukumus, lai iepazītos ar Dunduru pļavās augošajiem augiem. Kamēr jaunieši nodarbojās ar pētījumiem, ĶNP inspektors Jānis Poga uzraudzīja savvaļas dzīvniekus (taurgovis un Konik zirgus), lai garantētu projekta dalībnieku drošību, darbojoties Slampes upes krastā norobežotajā aplokā.
Pēc lauku darbu pabeigšanas darba grupa stiprinājās pusdienās un pēcāk devās uz ĶNP administrācijas ēku „Meža māja”, kur noskatījās informatīvu filmu par upēm un to pētīšanu, bet pēc tam paši ekspertu uzraudzībā Dabas skolas jaunajā pielāgotajā laboratorijā apstrādāja ievāktos paraugus un datus: noteica ūdens dzīvniekus, apkopoja un analizēja savāktos datus.
Apkopojot rezultātus, varēja novērot atšķirības starp jaunās upes ūdens dzīvnieku sugu sastāvu un vecās upes apdzīvotājiem. Jaunajā upē pārsvarā tika atrasti ūdens ēzelīši, vaboles, nedaudzas dēles, maksteņu un trīsuļodu kāpuri, no gliemjiem visvairāk tika konstatēta parastā bitīnija. Grupu paraugos ievākto sugu skaits bija salīdzinoši neliels, apmēram 6 sugas. Tās analizējot, jaunieši secināja, ka upes ūdens kvalitāte ir vidēja vai laba.
Savukārt vecajā upē tika atrasts vairāk sugu - vidēji ap 10 katrai grupai. Paraugos bez ūdens ēzelīšiem bija arī strauteņu, maksteņu spāru un viendienīšu kāpuri, parastā bitīnija, lielais un ovālais dīķgliemezis, kā arī citi ūdens dzīvnieki. Vairums darba grupu ūdens kvalitāti pēc upes tīrības pakāpes noteikšanas novērtēja kā labu.
No augiem visvairāk pārstāvētas bija dažādas graudzāles - auzenes, vārpata, kamolzāles, auga arī nātres, suņuburkšķi, skābenes, pienenes un citi lakstaugi. Augu noteikšanu apgrūtināja fakts, ka tie nesen bija izdīguši, bet ūdens dzīvnieku ķeršanu un ūdens paraugu ievākšanu – lielais aukstums un vējš.
Pēc pirmās datu ievākšanas ĶNP administrācijas darbinieki apkopo un vērtē projekta dalībnieku ievāktos datus, bet skolēnu darbs vēl nav beidzies. Grupas turpinās datu apstrādi un analīzi un gatavosies turpmākiem pētījumiem Slampes upes sabiedriskā monitoringa ietvaros.
Teksta autore Kristīne Vuškāne
Fotogrāfiju autores Kristīne Vuškāne un Sintija Kordule
