23/11/2006
“Lepojamies, ka apsaimniekotās platības ar katru gadu pieaug. Pļavas ĶNP aizņem salīdzinoši mazu teritoriju, tādēļ, rūpējoties par dabas daudzveidības saglabāšanu, tām tiek veltīta īpaša uzmanība,” norāda ĶNP administrācijas direktore Ērika Kļaviņa. “Parka teritorijā esošās pļavas ir ļoti nozīmīgas gan no augu, gan putnu – īpaši griezes – aizsardzības viedokļa.”
Šogad ĶNP administrācija, slēdzot līgumus ar vietējiem uzņēmējiem, nopļāvusi mazās pļavas pavisam 43 hektāru platībā Jelgavas rajona Valgundes, kā arī Tukuma rajona Lapmežciema, Smārdes un Džūkstes pagastos.
ĶNP lielākās valsts īpašumā esošās pļavu platības ir ilgtermiņā iznomātas. Tās ir SIA “Kalnāji” apsaimniekotās Dunduru pļavas Džūkstes pagastā 282 hektāru platībā un z/s “Plostmuižas Lāči” apsaimniekotās Lielupes palieņu pļavas Valgundes pagastā 112 hektāru platībā. ĶNP administrācijas biotopu apsaimniekošanas speciālists Andis Liepa norāda, ka “šīs pļavas ir piemērotas barošanās vietas Eiropā apdraudētajam mazajam ērglim. Lielupes pļavās ar laiku ceram ieraudzīt arī ķikutu - šis retais putns ligzdošanai izvēlas palieņu pļavas ar zemu augāju.”
Pašlaik lielākajā daļā no Dunduru pļavām un Lielupes pļavu teritorijā izveidoti aploki, kuros ganās taurgovis un savvaļas zirgi. Tomēr dzīvnieku skaits nav pietiekošs, lai tie varētu noganīt visu iežogoto platību, un tādēļ šobrīd tiek pļauts arī aplokos.
Runājot par nākotnes plāniem abu nozīmīgāko teritoriju apsaimniekošanā, A. Liepa norāda: “Ceram, ka dzīvnieki vairosies. Iespējams, būs nepieciešams arī meklēt finansējumu papildu dzīvnieku iegādei. Lielupes palieņu pļavās situācija ir sarežģītāka, jo šeit pļaušana zemes reljefa un slapjuma dēļ ir apgrūtināta un lielākajā daļā pat neiespējama. Daudz ko noteiks arī valsts politika par lauku atbalsta maksājumiem. Atkarībā no maksājumu apjomiem, apsaimniekotāji, kam esam iznomājuši zemi, varēs izšķirties par jaunu dzīvnieku pirkšanu vai pļaušanu.”
Kā atzīst A. Liepa, “nākotnē vēl viens izaicinājums ĶNP ir no krūmiem atkaroto teritoriju apsaimniekošana. Šobrīd strādājam, lai atjaunotu tās platības, kas bijušas pļavas vēl pavisam nesen – pirms 10 – 20 gadiem, bet šobrīd aizaugušas ar krūmiem.”
Šogad no krūmiem atbrīvotas pļavas piecu hektāru platībā Tukuma rajona Džūkstes pagastā un astoņu hektāru platībā Smārdes pagastā. “Nākamgad plānojam paveikt vismaz tik pat daudz,” stāsta A. Liepa. “Nocirstie krūmi un koki strauji atjaunojas ar atvasēm. Tādēļ, lai pilnībā atgūtu pļavas, turpmākos gados tās regulāri jāpļauj. Tikai pēc daudziem gadiem šajās vietās redzēsim dabīgām pļavām raksturīgo augu un dzīvnieku daudzveidību.”
Teksta autore Ilze Ķuze
Fotogrāfiju autori Andis Liepa un Kārlis Lapiņš
