Latviski English Aktualitātes Administrācija Apmeklētājiem Par ĶNP Saites Lapas karte

Ievadlapa › 
21-Jun-2007

 

 

 

 

 

Kontakti:
Ķemeru nacionālais parks, “Meža māja”, Ķemeri, Jūrmala LV-2012
tel: 67730078
fax: 67730207

nacionalparks
@kemeri.gov.lv

Adrese Struktūra Darbinieki Direktors Normatīvie akti Pakalpojumi Publiskie iepirkumi Publikācijas Projekti Sabiedrības līdzdalība Veidlapas Vēsture Jūsu jautājums
Dabas skola Dabas takas Dzīvnieku vērošana Pasākumu kalendārs Informācijas centrs
Ainavas Ekosistēmas Fauna Flora Ģeoloģija Kultūrvēsture Dabas apsaimniekošana Fotogalerija

Līgosim dabai draudzīgi!

21/06/2007

Kad atnāca Jāņu diena,
Es varēju priecāties:
Ziedēj' pļava, ziedēj' nora,
Ziedēj' visas mežmalītes.

Kamēr folkloristi aicina katru gadu iemācīties vismaz vienu jaunu Jāņu meldiņu, lai dziesmas Jāņu naktī skanētu pēc iespējas krāšņāk un daudzbalsīgāk, Latvijas Dabas fonds un Dabas aizsardzības pārvalde aicina – sameklē augu noteicēju un iemācies, kā sauc katru puķi, ko šogad iepīsi vainagā! Bet pirms dodies Jāņu pļavā, atšķir Latvijas Sarkano grāmatu, ieskaties tīmekļa sugu enciklopēdijā www.latvijasdaba.lv un pat bez zinātnieku atziņām ieklausies savā sirdsbalsī:

• Jāņi ir īstais laiks, lai mācītu saviem bērniem saudzīgu attieksmi pret dabu. Ej jāņuzāles lasīt kopā ar bērniem un māci viņiem cieņu pret dabu!

• Nenoplūc pļavā vienīgo puķi, lai cik krāšņa tā būtu. Dod iespēju nākamgad šai vietā ziedēt jau lielākam augu skaitam!

• Nerauj puķes ar visām saknēm, bet saudzīgi nogriez vai noplūc!

• Atstāj ziedam vismaz trešdaļu no katras augu sugas ziedam – kukaiņiem, sēklām, citiem jāņubērniem un sev pašam par prieku!

• Atceries, ka ne visi būs tik apzinīgi kā Tu, tāpēc – NEPĒRC TIRGŪ AIZSARGĀJAMUS AUGUS!

Jāņu pļavā brienot un puķes vainagiem un mājas rotāšanai plūcot, Latvijas Dabas fonds un Dabas aizsardzības pārvalde aicina atcerēties, ka starp visām labām jāņuzālēm ir puķes, ko labāk atstāt nenoplūktas, lai tās zied un vairo mūsu pļavu bagātību.

Naktsvijoles gan tautasdziesmās minētas starp īstajām jāņuzālēm, bet tāpat kā visas citas orhidejas tās jāatstāj ziedot ne tikai oficiālā aizsargājamā statusa dēļ, bet arī tāpēc, ka jūtamies un dzīvojam dabai draudzīgi. Katras naktsvijoles uzziedēšanai vajadzīgs ilgs laiks, - sīkajai naktsvijoles vai dzegužpirkstītes sēkliņai vispirms augsnē jāsatiek īpašas sugas sēne, kas to apgādā ar nepieciešamajām barības vielām. Taču pat ar šo atbalstu paies vismaz pieci gadi, līdz vilinoši smaržojošā naktsvijole varēs uz vasaras vidus nakts nektāra dzīrēm aicināt krēslas un nakts kukaiņus. Noplūkta tā smaržos tikai mirkli, pēc tam tiks izmesta, nebriedinājusi sēklas.

Tāpat aicinām neplūkt mitro pļavu slaido un graciozo savvaļas īrisu Sibīrijas skalbi – ziliem ziediem ziedošu, kā no citas pasaules nākušu mūsu augu valsts brīnumu.

Mēs varam lepoties arī ar vistālāk ziemeļos augošo savvaļas gladiolu – saudzējiet jumstiņu gladiolu! Cilvēks uz pusi samazinājis tai piemērotu palieņu pļavu platību Latvijā. Arī šī purpurkrāsas minigladiola, kā no senas puķu dobes izkāpusi, Latvijas ziemeļnieciskajām pļavām piešķir eksotiskāku toni.

Līgosim ar cieņu pret Latvijas dabu, lai citugad nebūtu jālīgo gludi noskūtā mauriņā ar rapša vainagu galvā!

Papildus informācija:
Ilze Salna
, Latvijas Dabas fonds, tālr. 7359511, salna@ldf.lv
Maija Medne, Dabas aizsardzības pārvalde, tālr. 7509543, maija.medne@dap.gov.lv
Foto

Pļavas silpurene.

Lapa atjaunota 21-06-2007
© ĶNP
Lapa izveidota ĶNP, uzturētājs Kārlis Lapiņš