04/01/2010
Kā norāda ornitologi, šī zināmā mērā bija ārkārtas situācija, jo normālos apstākļos gulbjiem bija jālido prom no aizsalušā ezera uz kādu no tuvumā esošajām neaizsalušajām ūdenstilpnēm, piemēram, Starpiņupīti vai jūru. Kā viens no iemesliem šai situācijai, iespējams, ir šo gulbju piebarošana un līdz ar to gulbju neatlaidīga koncentrēšanās attiecīgajā piebarošanas vietā.
Tā kā Latvijā ir samērā silta ziema, daudzi gulbji izvēlas pārziemot uz vietas, neaizlidojot projām. Pie mums galvenokārt paliek ziemot paugurknābja gulbji, nelielā skaitā ziemeļu gulbji un tikai retos gadījumos mazie gulbji.
Gulbju piebarošana.
Tā kā gulbji ļoti ātri pierod pie cilvēka dotās barības, tad tiem rodas risks kļūt atkarīgiem no šāda veida barības iegūšanas. Ja gulbji sākti piebarot, tas ir jāturpina darīt visu ziemu, jo to piebarošanas pārtraukšana, vai retāka to piebarošana var lemt putnus pie bojāejai. Neregulāra barības piedāvāšana putniem vienīgi palielina viņu koncentrēšanos piebarošanas vietās, un, iestājoties bargākam salam šie ūdensputni var iesalt ledū un aiziet bojā. Savukārt, dabiskos apstākļos ziemojošie ūdensputni izvietojas visur, kur pieejams neaizsalstošs ūdens un pārtiek tikai no viņiem pieejamās dabiskās barības.
Gulbju iesalšana ledū.
Saistībā ar gulbju iesalšanu ledū, jāmin, ka tā ir ļoti reta parādība. Ne vienmēr, kad liekas – gulbis ir šķietami iesalis ledū, tam nepieciešams sniegt palīdzību (bieži vien gulbis vienkārši ir nogūlies uz ledus un atpūšas). Kā norāda Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu nodaļas vadītājs Mārtiņš Kalniņš, deviņos gadījumos no desmit gulbis, iespējams, nemaz nav iesalis ledū, bet gluži vienkārši atrodas tuvu lāsmenim. Līdz ar to rodas iespaids, ka putns ir iesalis, kaut arī tā nemaz nav. Pietuvojoties glābējam, putns vienkārši pārvietojas uz citu vietu. Līdz ar to bieži glābēju darbs izrādās veltīgs.
Tāpēc aicinām, pirms piebarot šos skaistos un graciozos ūdensputnus, kā arī sākt raizēties par putnu iespējamo iesalšanu ledū, atcerēties par to, ka ikviena dzīva radība, arī gulbji, ir pielāgojušies dabiskajiem apstākļiem un lieliski spēj pastāvēt dabiskā vidē. Līdz ar to vēloties kaut kādā veidā saudzēt vai palīdzēt šiem graciozajiem putniem, vislabākais veids ir vienkārši ļaut tiem dzīvot patstāvīgi.
Informāciju sagatavoja Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva un Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parka administrācijas dabas aizsardzības speciāliste Ilze Vanaga
Fotogrāfiju autori G. Starts un K. Lapiņš