20/11/2007
Latvijā sastopamas deviņas no pasaulē 180 reģistrētajām dzeņu sugām. Visu deviņu sugu dzeņi – tītiņš, dižraibais, mazais, vidējais, trīspirkstu dzenis un baltmugurdzenis, kā arī melnā, pelēkā un zaļā dzilna - mīt ĶNP teritorijā. Dzeņi pamatā ir vientuļnieki un tikai barības pārpilnība var tos sapulcināt vienuviet.
Dzeņi nespēj izdzīvot vietās, kur cilvēks intensīvi iejaucas dabas procesos. Piemēram, parka simbols baltmugurdzenis barojas galvenokārt vietās, kur lielā skaitā atrodami kalstoši vai nokaltuši koki. Peļņai audzētos mežos mirušu koku klātbūtne tiktu uzskatīta par nevēlamu, savukārt dabiskā, cilvēka neskartā mežā mirstošiem kokiem ir ievērojama nozīme dabas ciklā. Lielā dzeņu sugu daudzveidība ĶNP liecina par to, ka te lielās platībās sastopami dabiski un maz skarti meži, kas ir dzeņu uzturēšanās priekšnoteikums.
Ziemā dzeņi pārtiek no kukaiņiem, kas tiek meklēti zem koku mizas un atmirušā koksnē. Ar putniem neraksturīgi garo mēli dzeņiem izdodas noķert kukaiņus un to kāpuru visdziļākajās ejās. Dzeņi labprāt pārtiek arī no priežu un egļu sēklām. Koku spraugās ieķīlētajiem čiekuriem tie izēd sēklas, bet zem „darba galda” veidojas čiekuru atbiru kaudzīte. Meža pazinēji šīs vietas dēvē par dzeņu „kalvēm”.
Tomēr ne visi dzeņi, līdzīgi kā citi Latvijā ziemojoši putni, pārdzīvo ziemu. Bieži vien barības trūkums kļūst par nāves iemeslu jaunajiem dzeņiem, kuri pārlaiž savu pirmo ziemu. „Daba ir nežēlīga – tā atlasa un ļauj izdzīvot tikai stiprākajiem,” norāda ornitologs Jānis Ķuze, ĶNP Izpētes un plānošanas daļas vadītājs.
Dzeņus cilvēki nemēdz piebarot kā, piemēram, zīlītes. Tomēr dzeņi labprāt mielojas ne tikai ar sēklām, bet arī speķi, ja vien barotava atrodas meža vai šo putnu apdzīvotu koku tuvumā.
ĶNP speciālisti aicina dabas mīļotājus arī ziemas mēnešos doties apciemot nacionālo parku un sola, ka pastaiga skaistā ziemas dienā sagādās ne mazums pārsteigumu, jo tā ir iespēja iepazīt un aplūkot tos putnus un dzīvniekus, kuri ir aktīvi ne vien vasaras, bet arī ziemas mēnešos. Turklāt, ja viesosieties parkā dienas sākumā, iespējams kāds dzenis jūs pagodinās ar riesta dziesmu - bungošanu, kuru tie nereti izpilda agros, saltos un skaidros ziemas rītos.
Teksts - ĶNP dabas izglītības un tūrisma daļa
Fotogrāfiju autors Jānis Ķuze
