01/03/2005
Latvijā sastopamas deviņas dzeņu sugas un tās visas, izņemot tītiņu, ir nometnieces (paliek pie mums pa ziemu). Var gan novērot arī izņēmumus — dižraibajam dzenim dažkārt var novērot plašus pārlidojumus, ko sauc par invāzijām. Tie, kas paliek dzimtenē, arī skarbā ziemā barību sameklē sausos kokos, kur paslēpušies kukaiņi vai to kāpuri.
Ķemeru nacionālā parka meži ir izcila dažādu dzeņu sugu barošanās un ligzdošanas vieta. Arī tagad, ziemā, mežā daudzviet var dzirdēt dzeņu kalšanos, putniem koksnē vai aiz koku mizas meklējot dažādus kukaiņus un to kāpurus. Dižraibie dzeņi mēdz izlobīt no egļu un priežu čiekuriem sēklas, to darot īpašās kalvēs, čiekurus iespraužot zaru staklēs vai stumbra spraugās. Šādās vietās zem kokiem var atrast lielu daudzumu čiekuru atlieku.
Kaut arī ziema mežā ir visklusākais gadalaiks, arī tad var atrast pazīmes, kas liecina par dzeņu klātbūtni, par to liecina šo putnu darbības pēdas. Melnā dzilna mēdz izkalt pamatīgus caurumus pie koku saknēm, šādi „apstrādājot” arī celmus izcirtumos. Arī trīspirkstu dzenim ir savs „rokraksts” — šī suga mēdz meklēt barību aiz egļu mizas plēksnītēm, spirālveidā lecot pa koku uz augšu; par to vēlāk atgādina mizas plēksnītes sniegā pie koka pamatnes un īpatnēja vītne uz koka stumbra, ko iezīmē nolupinātās mizas pēdas.
Ziemā pie apdzīvotām vietām dzeņi var būt bieži viesi pie putnu barotavām. Zīlītēm izliktu speķi mēdz apmeklēt dižraibie dzeņi, pelēkās dzilnas, kā arī vidējie dzeņi. Šis ir laiks, kad vasarās tik bieži grūti pamanāmos putnus var apskatīt no pavisam neliela attāluma!
Vistrokšņaināk par savu klātbūtni dzeņi atgādina pavasarī, riesta laikā, kas sākas jau martā. Šajā laikā mežā var dzirdēt skaļu bungošanu, skaņu, kas rodas, dzeņiem ar knābi rībinot pa sausu koka zaru. Gluži tāpat, kā virtuozo dziedātāju sugu dziesmas, arī bungošana ir katrai dzeņu sugai raksturīga, piemēram, dižraibajam dzenim tā ir īsa un skaļa, baltmugurdzenim tā ir gara un ar klusākām beigām, bet trīspirkstu dzenim — skaļa un spēcīga kā ložmetēja šāvienu sērija.
Lapa atjaunota 10-03-2007
© ĶNP
Lapa izveidota ĶNP, uzturētājs Kārlis Lapiņš
