05/01/2009
2008. gada floras izpētes rezultāti liecina, ka ĶNP meži vēl aizvien var lepoties ar Latvijas krāšņākajām orhidejām – dzeltenajām dzegužkurpītēm, kuras šeit nav skaitāmas desmitos, bet simtos, lielām lakšu audzēm, silpureņu vietām sausos priežu mežos, piejūras mežainajās kāpās un pelēko kāpu fragmentos lielā skaitā sastopamas smiltāju neļķes un kalnu rūgtdilles, ezeru un upju grūti caurejamos dumbrājos – Latvijā ļoti retie purva dievkrēsliņi, kas mūsu valstī aug tikai trīs piejūras apvidos. Ķemeru apkārtnē pēc ilgāka laika atkārtoti atrasta Benekena zaķauza, pūkainā asinszāle un Virdžīnijas ķekarpaparde, uzieta arī jauna daudzskaitlīga rūgtās drudzenītes atradne, līdz šim nezināmas bālziedu brūnkātes augšanas vietas, un varētu uzskaitīt vēl un vēl.
Pagājušā gadā tika atrastas vairākas ĶNP florai jaunas īpaši aizsargājamās krūmāju cietpienes atradnes, savukārt šogad floras retumu sarakstu papildinājusi naudiņu saulrozīte.
Floras daudzveidības un savdabības ziņā īpaši bagāta ir Kaņiera, Dūņiera un Slokas ezeru, Ķemeru un Klapkalnciema apkārtne. Kaņiera kaļķainie zāļu purvi un salas ir unikāla dzīvotne ne tikai putniem, bet arī daudzām tikai kaļķainas, pārmitras augtenes mīlošām augu sugām – tur krāšņi zied Baltijas, stāvlapu un plankumainās dzegužpirkstītes, zālē paslēpušās bezdelīgactiņas un kreimules, retās orhidejas Lēzeļa lipares, sastopami Buksbauma un Skandināvijas grīšļi. Ar savdabīgu augāju izceļas ĶNP purvi, kur augsto purvu veģetācija mijas ar kaļķainiem piejūras zāļu purviem raksturīgajām purvmiršu, dižo aslapju un rūsganās melnceres audzēm. Pārsteidzoša un īpatnēja ir augāja daudzveidība arī sen pamestajos, bet tikai nesen pētītajos seklajos kūdras karjeros, kur vietām vērojama kaļķainu pazemes ūdeņu izplūde – šeit sastopamas lielas dižās aslapes audzes, Lēzeļa lipares, palu staipeknīši, jūrmalas āžloki u.c. retas augu sugas.
ĶNP administrācijas apsaimniekotajās pļavās labi jūtas krāšņās jumstiņu gladiolas, odu gimnadēnijas, dzegužpirkstītes, naktsvijoles, pēc ilgāka laika ĶNP atkal atrasta britu staģe un Latvijā ļoti retais Otruba grīslis.
Pēc pašreizējām aplēsēm, ĶNP teritorijas reto un īpaši aizsargājamo vaskulāro augu sugu sarakstā būtu rakstāmas 114 sugas, taču no šī skaita pēdējos gados atrastas aptuveni 2/3, un dažas uzskatāmas par neatgriezeniski izzudušām. Vairākas retas, agrāk teritorijā konstatētas pļavu sugas – piemēram, Sibīrijas skalbe, krustlapu un tumšzilā drudzene un citas – visticamāk neatgriezeniski izzudušas neapdomīgas cilvēku rīcības dēļ.
ĶNP teritorijā tiek kartēta sastopamo augu sugu un biotopu izplatība, kas nepieciešams gan teritorijas izmantošanai un aizsardzībai, gan pareizu apsaimniekošanas veidu izvēlei. Tāpat tiek īstenota arī ilggadīga botāniskā monitoringa programma. Līdztekus pļavu pļaušanai, noganīšanai un atkrūmošanai jau sesto gadu tiek vērtētas izmaiņas zālāju augu sabiedrībās un orhideju vietās. Tas nepieciešams apsaimniekošanas efektivitātes vai, gluži otrādi, neapsaimniekošanas seku izvērtēšanai. Nesen uzsākts arī purvu monitorings un apmeklētāju ietekmes monitorings biežāk apmeklētajās vietās purvā un kāpās.
Biotopu un reto sugu populāciju pastāvīgs monitorings sniedz nozīmīgu zinātniski pamatotu un gan praktiski, gan teorētiski pielietojamu informāciju, kas var tikt integrēta plašākos pētījumos, kā arī izmantojama vides izglītībā un topošo dabas aizsardzības un vides zinātņu speciālistu apmācībā.
Teksts un foto - A. Priede
