11/01/2010

2010. gada garumā visā pasaulē norisināsies dažādas aktivitātes, kuru mērķis būs pievērst uzmanību bioloģiskās daudzveidības nozīmībai un tās zudumu samazināšanai. ANO mērķis, pasludinot šo gadu par bioloģiskās daudzveidības gadu, ir apvienot pasaules valstu centienus ekosistēmu un īpaši vērtīgo dabas objektu saglabāšanai, mudinot cilvēkus no visas pasaules uz dažādu aktivitāšu, kampaņu un pasākumu iniciēšanu, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un pievērstu uzmanību tās saglabāšanas nozīmībai.

Arī viens no īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) galvenajiem izveides mērķiem ir dabas daudzveidības aizsardzība un saglabāšana, līdz ar to Eiropas dabas un nacionālo parku dienas tēma šogad veltīta bioloģiskās daudzveidības gada tematikai un ir „Biodiversity and people: Space for nature?” jeb „Bioloģiskā daudzveidība un cilvēki: vieta dabai? ”. Līdz ar to arī Dabas aizsardzības pārvalde šogad, maija beigās, Eiropas dabas un nacionālo parku dienas ietvaros rīkos Starptautiskajam bioloģiskās daudzveidības gadam veltītus pasākumus. Sekojiet informācijai www.daba.gov.lv mājas lapā.

„Šie ir svētki dzīvībai uz zemes un bioloģiskās daudzveidības vērtībai mūsu ikdienas dzīvē. Pasaule ir ielūgta līdzdarboties 2010. gadā, lai nodrošinātu dzīvības daudzveidību uz zemes: bioloģisko daudzveidību.” Citēts no Bioloģiskās daudzveidības konvencijas mājas lapas.

Kas ir bioloģiskā daudzveidība? Bioloģiskā daudzveidība aptver gēnu, sugu un ekosistēmu dažādību, kas veido dzīvību uz zemes. Pašlaik esam liecinieki nepārtrauktai bioloģiskās daudzveidības izzušanai, kas rada nopietnas sekas dabas pasaulei un cilvēka labklājībai. Galvenie cēloņi ir pārmaiņas dabīgajās dzīvotnēs. Tās izraisa intensīvas lauksaimnieciskās ražošanas sistēmas, celtniecība, izrakteņu ieguves karjeri, mežu, okeānu, upju, ezeru un augšņu pārmērīga izmantošana, svešu sugu invāzija, piesārņojums un - arvien pieaugošā veidā - globālā klimata pārmaiņas. Cilvēce pati ir daļa no bioloģiskās daudzveidības, un mūsu eksistence bez tās būtu neiespējama. Dzīves kvalitāte, ekonomiskā konkurētspēja, nodarbinātība un drošība, tās visas balstās uz šī dabas kapitāla. Bioloģiskā daudzveidība ir kritiska ekosistēmas "pakalpojumiem", ko daba mums sniedz: klimata regulācijai, ūdenim un gaisam, augsnes auglībai un pārtikas, degvielas, šķiedru un zāļu ražošanai. Tā ir būtiska lauksaimniecības un zivsaimniecības ilgstošas dzīvotspējas saglabāšanai un ir pamats daudziem rūpniecības procesiem un jaunu zāļu izstrādei.

Eiropa un bioloģiskā daudzveidība. Eiropā cilvēku darbība ir veidojusi bioloģisko daudzveidību jau kopš lauksaimniecības un lopkopības izplatīšanās vairāk nekā pirms 5000 gadiem. Lauksaimniecības un rūpnieciskā revolūcija izraisīja dramatiskas un arvien pieaugošas pārmaiņas zemes izmantošanā, lauksaimniecības intensifikācijā, urbanizācijā un zemes pamešanā novārtā. Tas, savukārt, ir novedis pie daudzu darbības metožu (piem., tradicionālo lauksaimniecības metožu) sabrukuma, kuri palīdzēja saglabāt ainavas ar bagātīgu bioloģisko daudzveidību.
Eiropas augstais patēriņš un atkritumu ražošana uz vienu iedzīvotāju nozīmē, ka mūsu ietekme uz ekosistēmām sniedzas tālu ārpus mūsu kontinenta robežām. Eiropiešu dzīvesveids lielā mērā ir atkarīgs no resursu un preču importa no visas pasaules, kas bieži veicina neilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu. Tas noved pie bioloģiskās daudzveidības izzušanas, kas, savukārt, rada zaudējumus dabas kapitāla resursiem, uz kuriem balstīta sociālā un ekonomiskā attīstība. Eiropas līderi ir vienojušies par mērķi apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu Eiropā. Šī mērķa sasniegšanā savu ieguldījumu dod daudzas valstu, ES un Viseiropas mēroga politikas. Daudzi darbības plāni ir veltīti konkrētiem galveno sugu un dzīvotņu aizsardzības pasākumiem.

Vairāk informācijas par Starptautisko bioloģiskās daudzveidības gadu meklējiet http://www.cbd.int/2010/welcome/.

Informācija izmantota no Eiropas Vides aģentūras un Bioloģiskās daudzveidības konvencijas interneta vietnēm.
Rita Jakovļeva, Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību speciāliste

Gada logo.

Lapa atjaunota 11-01-2010
© ĶNP
Lapa izveidota ĶNP, uzturētājs Kārlis Lapiņš