1.pants
Ķemeru nacionālais parks (turpmāk — nacionālais parks) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību.
2.pants
Nacionālā parka platība ir 38 165 hektāri (tajā skaitā 1954 hektāri jūras akvatorijas), un tā robežas noteiktas saskaņā ar šā likuma 1. un 2.pielikumu.
3.pants
(1) Nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas kārtību, pieļaujamās un aizliegtās darbības, meža apsaimniekošanas kārtību un aizliegtos un atļautos cirtes veidus nacionālā parka teritorijā nosaka tā individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī vispārīgie īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
(2) Nacionālā parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus apstiprina Ministru kabinets.
4.pants
Dabas rezervāta, dabas lieguma un ainavu aizsardzības zonu zeme, kas līdz 1940.gada 21.jūlijam piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz šo zemi vai ir pieprasījušas kompensāciju, kā arī zeme, uz kuru normatīvajos aktos nav paredzēta īpašuma tiesību atjaunošana, piekrīt valstij. Šī zeme nav atsavināma un nav privatizējama, tā ir ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides ministrijas personā.
5.pants
Lai nodrošinātu dabas ekosistēmu aizsardzību, ainavu un sugu ģenētiskās un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un teritorijas saimniecisko attīstību, nacionālā parka teritorijā tiek noteiktas šādas funkcionālās zonas (1. un 2.pielikums):
1) dabas rezervāta zona;
2) dabas lieguma zona;
3) ainavu aizsardzības zona;
4) neitrālā zona.
6.pants
(1) Dabas rezervāta zona izveidota, lai saglabātu cilvēku darbības neskartas un maz pārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta netraucēta dabisko procesu attīstība, aizsargātas retas vai tipiskas ekosistēmas un kuras ir būtiskas reto un caurceļojošo sugu ekoloģisko prasību nodrošināšanai.
(2) Dabas rezervāta zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot:
1) zinātnisko izpēti;
2) meža ugunsdrošības pasākumus;
3) pasākumus, kas nepieciešami dabas rezervāta zonas aizsardzībai un saglabāšanai (saskaņā ar nacionālā parka individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem);
4) dabas rezervāta zonas šķērsošanu pa noteiktiem maršrutiem nacionālā parka administrācijas noteiktajā kārtībā.
7.pants
(1) Dabas lieguma zona izveidota, lai aizsargātu cilvēku darbības maz pārveidotas ekosistēmas, retu un izzūdošu sugu atradnes un retus biotopu veidus, kā arī izstrādātos kūdras karjerus un minerālūdeņu veidošanās procesus.
(2) Dabas lieguma zonā ir aizliegta tāda saimnieciskā darbība, kas traucē ekosistēmu dabisko attīstību, izņemot nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos minētos gadījumus.
8.pants
Nacionālā parka administrācija atbilstoši nacionālā parka individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem var noteikt sezonas liegumus, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tai skaitā dzīvnieku koncentrēšanās iespēju migrācijas periodos.
9.pants
Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai aizsargātu tūrisma, atpūtas un izglītības resursus, minerālūdeņu veidošanās procesus, saglabātu dabas ainavu un kultūrainavu un samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas rezervāta un dabas lieguma zonām.
10.pants
Neitrālā zona izveidota, lai veicinātu kūrortu saimniecības attīstību, saglabātu novadam raksturīgo ainavu un arhitektūru un veicinātu nacionālā parka teritorijas ilgtspējigu attīstību.
11.pants
Nacionālā parka pārvaldi īsteno Vides ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Ķemeru nacionālā parka administrācija, kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta pieņemto nolikumu.
12.pants
Nacionālā parka administrāciju vada nacionālā parka direktors.
13.pants
Nacionālā parka administrācijas finansu līdzekļus veido:
1) dotācija no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem;
2) fizisko un juridisko personu ziedojumi;
3) ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem;
4) ieņēmumi no dabas resursu apsaimniekošanas.
14.pants
(1) Lai saskaņotu dabas aizsardzības intereses un saimniecisko darbību nacionālā parka teritorijā, tiek izveidota nacionālā parka konsultatīvā padome. Padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Vides ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Valsts vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras, Valsts meža dienesta, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības un no katras vietējās pašvaldības, kuras teritorijā atrodas nacionālais parks.
(2) Nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
(3) Nacionālā parka konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina vides ministrs.
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ķemeru nacionālā parka likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.).
2. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.aprīlim apstiprina Ķemeru nacionālā parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus.
3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no likuma spēkā stāšanās dienas ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumi nr.98 “Ķemeru nacionālā parka administrācijas nolikums”;
2) Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumi nr.102 “Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikums”.
Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 30.maijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007. likumu.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētājs J.Straume
Rīgā 2001.gada 19.jūnijā
Lapa atjaunota 14-01-2008
© ĶNP
Lapa izveidota ĶNP, uzturētājs Kārlis Lapiņš